simon-wilkes-S297j2CsdlM-unsplash

Apzinātība un #Agile: kāds sakars?

2

Pirms kāda laiciņa savos sociālo tīklu kontos ievietojām ierakstu par apzinatību kā ātrāko ceļu uz Agile domāšanas veidu. Ieraksts uzrunāja mūsu sekotājus – interesanti, kāda tad ir saikne starp prāta stāvokli un šķietami darba videi radīto Agile konceptu? Saikne ir. Un spēcīga! Šajā bloga ierakstā piedāvāsim unikālu skatījumu uz apzinātību kā pamatu veiksmīgai  Agile domāšanas veida un Agile prakšu adaptēšanai!

Ievads trīs stāsta varoņos

Kas ir apzinātība?

Raksta iesākumā pieklātos īsumā definēt terminus, kurus lietosim. Apzinātība (self-awareness, angļu v.) ir skaidra sevis, sava ķermeņa, prāta un emociju apzināšanās jebkurā dzīves situācijā. Apzinātība ietver arī savu stipro un vājo pušu izprašanu, priekšstatu par savām domām un motivāciju. Galvenais ieguvums, ko sniedz apzinātība, ir empātija – labāka sevis un apkārtējo sajušana. Tāpat, izprotot savu un līdzcilvēku dabu, cilvēks spēj pieņemt sajust, kuri lēmumi konkrētajā situācijā ir piemērotākie.

Kas ir Agile? Ašs atskats.

Agile ir programmatūras izstrādes jomā sakņojies domāšanas veids, kura centrā  ir cilvēciska iesaistīto pušu mijiedarbība un augsta radāmā produkta vai pakalpojuma kvalitāte.  Agile ir koncepts, kas lieliski radīts dinamiskai videi – jo jebkāda veida izmaiņas  Agile ļauj tvert kā normālu procesa sastāvdaļu.  Agile kodols ir 2001. gadā radītais manifests un 12 no šī manifesta izrietoši principi. Vairāk par tiem lasi šajā mūsu bloga ierakstā. Praktiskā darbā Agile domāšanas veids izpaužas dažādās Agile praksēs, kas saistītas ar komandu vadību, projektu vadību, programmatūras izstrādi u.c. jomām. Zināmākās no šīm praksēm ir Scrum, Kanban, Extreme Programing (XP) un citas.

Iepazīsties – ego!

Tagad, kad esam ātrumā apskatījuši divas šī bloga galvenās zvaigznes – apzinātību un Agile –, laiks  iepazīt ego. Ego (es, latīņu val.) ir veselīgs un vajadzīgs. Tā ir sevis uztvere, savas nozīmības apzināšanās. Ego tiek veidots un papildināts atkarībā no vides, kurā cilvēks aug, un no gūtās pieredzes. To formē vides vērtības, uzskati, stereotipi, aizspriedumi, bailes, duālisms (kas ir labi, kas – slikti, kas pareizi, kas – nepareizi u.c.). 

Kādas ir šo varoņu savstarpējās attiecības?

Apzinātība un ego

Apzinātība palīdz izprast un sajust savu ego, noteikt, kuras domas un kuras rīcības rosina ego un paraudzīties uz savu būtību (esību, patieso “es”), abstrahējoties no sava ego. Apzinātība ļauj saprast, kas es esmu ar ego un kas – bez.

Ego un Agile

Ego piemīt ikvienam no mums, un pats par sevi ego nav problēma. Par problēmu tas kļūst mirklī, kad ego tiek pārspīlēts un stādīts augstāk par komandas mērķiem. Tas ir kā likums: ikviens komandas spēlētājs ar saasinātu ego uztveri agri vai vēlu var kļūt par komandas bremzētājspēku. Arī praksē ir iespējams novērot, ka Agile principi un ego tendences bieži vien nonāk pretrunā vienas ar otru. Lūk, pāris piemēri! 

Agile princips 

Ego tendence 

Atvērtība dažādiem viedokļiem ir noderīga 

Atvērtība ir problēma, aizliegta 

Mums varētu būt nepareizā atbilde 

Man ir pareizā atbilde 

Lietotāju viedoklis ir svarīgākais 

Mans viedoklis ir svarīgākais 

Neviens nav neaizvietojams 

Es esmu īpašs un neaizvietojams 

Agile sanāksmes domātas ātrai un vērtīgai komunikācijai par komandas šķēršļiem 

Agile sanāksmes domātas, lai citi man atskaitītos, un es varētu demonstrēt savu ieguldījumu 

Pabeigts ir tad, kad vērtība ir apstiprināta 

Pabeigts ir tad, kad es domāju, ka ir pabeigts 

Cilvēku sadarbībā ir spēks 

Galvenais, kā es jūtos un domāju 

Tajā pašā laikā jāpatur prātā, ka unikālajās personībās, ar kurām var būt grūti sastrādāties, bieži vien mīt ģēniji ar fantastiskām idejām un spējām. Agile mudina ikvienu pieņemt tādu, kāds tas ir. Ja komanda, nojaušot šī prāta potenciālu, atradīs veidu, kā ar to sadarboties, ne strādāt pret to, iespējami augsti komandas sasniegumi! Divus vārdus sakot – vērts pielāgoties! Savukārt, pielāgoties varam tikai tad, ja redzam tālāk par sava paša ego.

Agile un apzinātība

Vai maz ir iespējama labāka kombinācija? Mūsuprāt, apzinātības kultivēšana ir pamats veiksmīgai Agile domāšanas veida pieņemšanai un tālākai Agile prakšu iestrādei organizācijā. Kādēļ? Jo apzinātība raisa izpratni par cilvēku jūtām, emocijām un psihi. Šādas spējas ir pamats veiksmīgai cilvēku mijiedarbei un komunikācijai kā personīgajā dzīvē, tā darba vidē. Šeit apkopotas dažas apzinātības “blaknes” darbavietā 🙂  

Apzināts 

Neapzināts 

Ieraugu citus, kādi tie ir 

Vērtēju citus pēc saviem uzstādījumiem 

Ieraugu citu traumas, kompleksus, 

stereotipus 

Projicēju savas traumas, kompleksus un 

stereotipus 

Sajūtu, kādēļ kolēģi uzvedās tieši tā 

Domāju par sevi, aizstāvu savus kompleksus 

Varu adekvāti un veselīgi reaģēt, iejusties, palīdzēt 

Atreaģēju ar savu ego 

Palīdzu cilvēkam, atbalstu, pavadu 

Traumēju, aizvainoju, izmantoju 

Spēju iekļauties vidē un iekļaut citus 

Veidoju grupējumus, aprunāju, izplatu baumas 

Agile–apzinātības piramīda

Piedāvājam ieskatu konceptā, kas, mūsuprāt, veikli raksturo apzinātības, Agile un Agile prakšu savstarpējo mijiedarbību. Līdzīgi kā Abrahams Maslovs ir definējis vajadzību hierarhiju, mūsuprāt, pastāv hierarhija starp apzinātības kultivēšanu, Agile domāšanas veida praktizēšanu un Agile prakšu pielietošanu darba ikdienā. Lūk, mūsu Agile–apzinātības piramīda!

Mūsuprāt, veiksmīga Agile domāšanas veida pieņemšana sākas ar apzinātību. Kad apzinātība kļuvusi par ikdienišķu praksi, arī Agile domāšanas veids “pielīp” dabiski. Savukārt, kad Agile ir nevis uzspiests, bet arī izprasts un novērtēts, Agile prakšu (Scrum, Kanban utt.) ieviešana top viegla.

Pirmais līmenis. Apzinātība.

“Ja vēlies mainīt pasauli, sāc ar sevi,” ir teiciens gluži vietā. Trenējot apzinātību, pavadīsi krietni mazāk laika “autopilotā”. Tāpat pieaugs arī paveiktā darba kvalitāte, jo steigā un nevērībā veikts darbs reti kad ir augstvērtīgs. Apzinātība skolo fokusēties tikai uz vienu procesu vienlaicīgi – uz līdzīgu atziņu balstās arī Agile! Kā trenēt apzinātību? Lūk, pāris idejas ikdienai! 

Meditē. Tam pavisam noteikti nav jābūt neveiklam rituālam, sēžot lotosa pozā. Meditē, fokusējoties uz mirkli, lai kur arī tu atrastos! Apzinies savu ieelpu. Apzinies savu izelpu. Mēģini elpot dziļi, “caur vēderu”. Fokusējies uz kādu ķermeņa daļu, sveces liesmu, mandalu vai kādu zīmējumu. Mērķis – atslēgt prāta skrējienu. 

Tāpat vienkārša un ērti piekopjama meditācijas forma ir uzmanības koncentrēšana ikdienišķos procesos. Piemēram, kaut mazgājot traukus! Iedomājies, ka trauku kaudze šobrīd ir Tavas pasaules fokuss. Sajūti siltumu, ar kādu  sūklītis silda plaukstu. Sajūti mazgājamo līdzekli uzputojam, pievērs uzmanību uzrakstiem trauku aizmugurē. Tieši šāda veida treniņi bruģēs ceļu uz meditāciju, atbrīvojot prātu mierā klusumā.  

Atceries, mērķis nav iemācīties meditēt, bet gan sajust sevi katrā dzīves brīdī – gan emocionāli, gan fiziski. Bet to var izdarīt tikai tad, ja esam piebremzējuši prāta skrējienu, kurš parasti dzīvo vai nu pagātnes atmiņās un pārdzīvojumos vai nākotnes fantāzijās un pārdzīvojumos.

Pavaicā kādam, kam uzticies. Ceļā uz patieso “es” noderīgs būs skolotāja vai skolotāju padoms. Tādēļ lūdz kāda mentora viedokli, lai iegūtu skatu no malas un saņemtu atbalstu savā ceļā uz apzinātību un patieso “es”. Iesakām izvēlēties pārbaudītus un uzticamus skolotājus, kuri paši savās dzīvēs ir sasnieguši to, uz ko Tu gribi tiekties.

Šeit vēl daži no veidiem, kā izkopt saikni ar sevi un kļūt apzinātākam: 

  • Būšana dabā, mierā, ar sevi 
  • Psihoterapija, dzīves koučings 
  • Meditācijas skolas 
  • Pirts rituāli 
  • Cigun, taidzi, joga 
  • Mācības par pasaules un visuma uzbūvi, darbības principiem – grāmatas, video, semināri 
  • Daudz sirsnīgu apskāvienu 🙂

Otrais līmenis. Agile domāšanas veids.

Kad esi sācis savu apzinātības ceļu un jūties labi tajā, spēj atkāpties no sava ego pozīcijām un pieņemt apkārtējos kā līdzvērtīgus, Agile domāšanas veida ieviešana kļūs viegla un pašsaprotama! Šis ir loģisks un skaists solis, jo organizācijas kultūra ir tiešs tās īpašnieku un augstākās vadības domāšanas veida atspulgs. Ja apzinātība ir cieņā arī Tavu darbinieku vidū, Agile domāšanas veids arī viņiem šķitīs kā loģisks uzņēmuma attīstības solis. Lai ieviešana būtu jēgpilna, procesa gaitā ikviens darbinieks jāiesaista pārmaiņās kā pilnvērtīga to sastāvdaļa. Darbiniekiem ir jāizprot Agile no pašiem tā pamatiem: vērtībām un principiem. Ir jābūt skaidriem šī domāšanas veida ieguvumiem, jāsaprot, ka Agile patiesībā ir nekas cits kā virzība uz dziļāku cilvēcību – spēcīgāka komunikācija, mazāk nelietderīga darba, vērtīgāki gala rezultāti un bezgala apmierināti lietotāji (viņi arī ir cilvēki, starp citu:))! 

Trešais līmenis. Agile prakses.

Kad esi pieņēmis Agile domāšanas veidu un tā vērtības, ar tām iepazīstinājis darbiniekus un redzi atsaucību no viņu puses, vari virzīties uz dažādu Agile prakšu adaptēšanu organizācijas ikdienā. Agile prakses ir dažādas – gan universālas un mērogojamas, gan specifiski uz programmatūras izstrādi vērstas. Lūk, vizuāls  populārāko Agile prakšu uzskaitījums.

Nobeigumā

Kas ir ideāls uz papīra, ne vienmēr tā strādā arī realitātē. Iespējams, esi īsts Agile entuziasts, bet par apzinātību aizdomājies tikai tagad. Vai arī darbu plūsmas organizēšanai izmanto kādu no Kanban rīkiem, bet par Agile vērtībām esi dzirdējis tikai attāli… Tā var būt un tas ir tikai normāli! Ja vēlies uzzināt vairāk par kādu no šīs piramīdas posmiem, dod ziņu! Esam speciālisti ar dziļu interesi un plašām zināšanām par ikkatru no šajā rakstā apskatītajiem tematiem!

2

Add a Comment

Your email address will not be published. Required fields are marked *